mēs tikāmies toreiz,
gāju pa ceļu
uz akmeņiem noberztas kājas
nebiju ne jauns,ne skaists
tik mīlestība ziedēja acīs
solīju zvaigznes,bet nespēju nonest
vien savu sirdi,degošu plaukstās..
dvēseles ogles atdevu Tev..
visu aizmirst..un arī sapņus
dzīvot vienīgi tikai Tev
mīlestība ir akla,to redzu
un dzīvi sagriež šķērsām
es atdevu sirdi,atdevu visu
vien palika sapņi
pie dzīves kas saista..
aizveru acis un redzu es Tevi
apraudot mīļo,kam nav vairs sirds
tici,es pilnībā atdevu sevi
visu kas bija man vajadzīgs
un ko man darīt,ja tas ir par maz
Es dzīvoju Tev un aizmirsu sevi
un tāds es ilgi nespēju būt
pa daļiņai sevi es izdalīju
līdz beigās sajutu
esmu iztukšots..
08.01.2006
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru