pa sniegotu taku,
ar putenī stingstošām rokām
dziedu es cīruļa dziesmu..
vai tas jau uz atvadām??
uz kristālvizošām šķautnēm
es pamanos uzkāp radzēm
krītot pie zemes,vēl skaitu
raudu,piespiežot vaigu:
"ja liktens man tādu ir lēmis.."
pa kupenām dziļi brienot
un nevajag asaras liet
jo vienam man vieglāk iet
pa šķautnēm asinīs sagriežot pēdas
un nesaki,pazīsti bēdas
es varu gan raudāt,gan smiet..
jo vienam man vieglāk iet..
03.01.2006
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru