laiks kā upe projām steidzas

laiks kā upe projām steidzas
vakars nekad nekļūs par rītu
aizverot acis, iegrimstu tumsā
lai sauli - glābēju ieraudzītu
smiekli lāsēm sitas gar logu
straumēm atvaros plūstošu lejā
es izjūtu ienākam zemes spēku
ar basām kājām skriedams pa peļķēm