Es pat nezinu,kas tas bija

Es pat nezinu,kas tas bija
Tikai es Tevi ieraudzīju
Starp simtiem citu
Samtaina āda..Vieglas trīsas
Arī Tu, nedaudz izbijusies
Kā meitene maza
Caur skropstām kautrīgi skaties
Un tā nopietnība, mani nobiedēja
Šūpoties saucu. Solīju jokus
Mākoņu plaisās aizelsies skrēju,
Es sevi pazaudēju, bet kad meklēt gāju
Lūkojos Tavās acīs, līdz galva reiba
Sameklēju . Likās pamirusi
Sirds, kad jāiet bij prom
Un rokas vēl vēlējās glāstu
Bet ko lai Tev stāstu..Un Tu man
Par to, ka dzīve ir sapnis skaists
Kopā ar Tevi. Un kā kucēns mazs
Dvēsele smilkst. Tomēr labāk ka tā
Nekā nekā. Jo es Tevi jūtu
Un miega pele, ko Tu man sapņot sūti
Guļ uz spilvena blakus..Tik baidos
Ar savu elpu un jūtu uzplūdos maigos
Tai nodarīt pāri. Tāls ceļš tai atpakaļ ejams
Ar glāstiem, sārtumu vaigos
No rīta agrumā dodas pie Tevis