Pār taviem vaigiem asaras ritēja

Pār taviem vaigiem asaras ritēja
bet tā nebiji Tu
Tu apraudāji vakardienu
kaut tik agrs rīts
paslēpies aiz saulesstariem
es klusu centos Tev stāstīt
tik mani Tu nedzirdēji
vēl kaut kur tālu projām
aiz stikla sienām..aiz mūriem
plaukstu, siltu un trauslu
kā taureni Tev pretī sniedzu
lai spēlējas pirksti,lai glāsta
baidījos-pazaudēju
un tad tu man skatījies acīs
tik dziļi,ka jutu,
kā pamats izslīd no kājām
vienā mirklī es aizmirsu vārdus
un tiem jau nozīmes zuda
Tavas acis..tās prasīja, lūdza
Tu mani uzvarēji
vārdi izkalta lūpās
sirds smalkos gabalos lūza
pienāca rīts
kuru vēl nepazinām
kuram sekundes galotnēs trīc
mūžības elpas skartas..

05.07.2006