es ilgi gar ceļmalu gāju

es ilgi gar ceļmalu gāju
domāju..cik vēl tālu
tepat jau tas kaut kur
bija
stars,kas zaigoja,
iemērkts varavīksnē
mans debesjums
arvien vel plašāks
top
nostaigāt tos pieredzes kilometrus
līdz ilūzijas par dzīvi
no krāsmatu
pelniem
izraktas saudzīgiem pirkstiem
par īstenību..
logu rūtis iedžinkstas un
birst
putekļu pārklāti
mūsu sapņi nepiepildīti mirst
un atkal putekļainu
ceļu
vienam man pasaulē iet
piestāt pie kāda kroga
aizmirsties..līdz nebēdne
dzīve
nebeidz smiet
likt,lai kausos puto vīns..
vēlreiz aizmirsties
un
piestātnē,kur nedzīvo neviens
nopirkt biļeti pēdējo..
uz vienu galu..