jūtu,kā mani mati,rokas, seja
pamazām mitri kļūst
migla krīt no gaisa
glaužas klāt kā mīlīgs skuķis
tā gan man diezko nepatīk
vēl padomās kāds, ka raudu
bet es iekšēji smejos
arī to nevar tā atklāti
domās ka traks mazliet
vai mēriņu krogā dzēris ar baudu
tikai iemesls manai jautrībai
gluži cits, nudien
par Tevi domājot prāts tik jautrs
un sirds kā nevaldāms kumeļš skrien
otrdiena, 2007. gada 30. oktobris
Par tevi domājot
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru