klauvē pie durvīm kā siltumu lūdzot
plaukstas putekļos,klātas ar rētām
izmircis,drudzī un vaigu bālu
veltīgi klupis pār daudzām sētām
ceļu pie Tevis tas mērojis tālu
vilšanās, asaras un noberztas kājas
tici,dzīvē tam viegli nav gājis
tomēr arvien vēl cerībā smaida
kaut nekur nav juties kā mājās
varbūt meklē..no Tevis ko gaida..
ir manā sapnī kas kautrīgs un liegs
kā Vinnijam sapnis par bitēm
netverams cerību prieks
uz 101 sliekšņa es satikšu to
skumjas dzīt projām kas spēs..Vienīgo..
18.09.2006
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru