lielā Patiesība

lielā Patiesība
maldās pa gaiteņiem klusi
apjukusi..
nevienu nesastapusi
jo negrib redzēt tās vaigu
brīžiem maigu,bet
reizēm kā murgu baigu
neviens..vieglāk ar meliem
kā vate saldā uz koka
.. paliekot vienam ar sevi
zūd smaidi uz lūpām..
.........
gribētu ar siltu acu glāstu
uz brīdi rokas sasildīt tavas
kas salušas vējā..kaut uz mirkli
lai dotos tālāk..
kāpēc to stāstu..?
varbūt lai sajustu
Tu neesi šai Pasaulē viena