vēls vakars.krīt lietus lāses
tā asaras sūrstot sit loga rūtīs
baltām aitiņām skumst pūpolzars vāzē
un savāds nemiers dzimst krūtis
tas nav, kā vasarā lietutiņš sīks
vai migla no rīta kā rasa
no upes skrējiens pārgalvīgs
pār peļķēm ar kājām basām
klusā diena..ir ciešanu laiks
krusts, kas uzkrauts uz pleciem
jānes nečīkstot, nav saskumis vaigs
cerot un ticot uz atdzimšanu..
14.04.2006
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru