vējš apklusis
viss manī sastindzis..
kā pirms vētras,kas mani plosīs..
jā,jā..pret to
ar ko jādzīvo man..
viss ir miris un uzceļams nav
svētnīcā piegānīts,spļaujot uz grīdas
laužot durvis,pa kurām var ieiet
klusiem soļiem..neelpojot
tik svece lai kūpot kvēlo
un sirds asiņo jaunās rētās
ko iespiež nodevīgi pirksti
nav ne naida, ne mīlas
vienaldzība..tā man jāmācās vēl..
19.07.2006
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru