viens nedrošs glāsts
kā mīlīgs stāsts
iepinies ābeles zarā
pumpuram pieglaudies
šūpojas miegā
stāstīdams liegi
cik ļoti to mīlot..
kā noticēt spēj?
vējš skrienot tam jautā
-kad apkārt tik auksts..
vēl mosties nav laiks
tu atzīsties priekā,
un sevi dzen postā
vai gaidīt man sauli
kas atkausēt spēs
gaidīt un cerēt velti
skaistāk ir koši uzziedēt
smaržot tik skurbinoši
kaut mirkli dzīvot īsti
14.02.2006
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru