vai jūti, reizēm tevis pietrūkst
reizēm-tas maigi teikts
kad likās, viss jau ir atrasts
tu atkal jau projām steidz
mazas vējdzirnavas griežu
domas apkārt klīst
pelēkā ikdienā sevi sviežu
aizmirst,līdz atkal rīts
katra diena kā svece sniegā
gaismu un siltumu dod
cerībam, kā bērnam miegā
līdz ar to ir jāpierod
tavi jaukie, tik mīļi vārdi
ko nesen rakstīji man
kā dzirksteles izplēn gaisā
neko neatstājot,vilšanos gan
tu esi tālu un tomēr man blakus
soļi pa ceļu jau skan
paziņas tie, kas tiekas un šķiras
sargāju draugus, kas mīļi man..
06.12.2005
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru