uz kraujas mierīgi sēžam
virs bezdibeņa šūpojot kājas
sametas baisi
bet Tu joko- vai lēksi?
es sen to gribējis esmu
bet šūpoju galvu..
un prasu - vai ļausi
brīdi man padomāt..
Tu iesi un nāksi
bet es tomēr lekšu
jo man ir spārni
un rīt jau būs savādāk..
Tu nopietni raugies
it kā samulsusi skaties
un asaras acīs
negaidīji,ka tā sacīs
Pati šos spārnus man devi
devi,aizmirstot sevi
un tagad es lidot spēju
arī no kraujas, ķerot vēju..
vai es to spēšu
arī Tev es palīdzēšu
Lidosim kopā...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru