piektdiena, 2007. gada 26. oktobris

..un tikai tā

es laika vēju sagrauzts zieds
tas,kuram bites lido garām
tik vējā liegi plivinos
un izbeidzos..lai atkal kaut kā dzīvot varam
kā te var salīdzināt kaut ko
gan jūru dziļu,vilņi kad to bango
un mirkli,kas ilgst mūžību
un pateicību.. padevību lūdzošs suns
es miera nezinu,tas ir mans lāsts
kad aprimstu,es zinu,tās ir beigas
kā nebeidzamais stāsts
un mostos,ceļos es no jauna
jo katru rītu piedzimstu
lai vakarpusē ietu bojā
un tikai tā es norimstu
un tikai tā vien izdzīvot es varu..

22.10.2005

Nav komentāru: