un tevi satikt gribētu
vai nē.Jo ko gan tu man teiktu
ka vēlētos.Bet liktens to mums liedz
un savas sajūtas kā asmeni es trinu
pret spoguļgludu stikla virsmu
lai neasas un nejūtīgas tiek
lai pārsāpēts..kā dūmi izkūp gaisā
tā skumjas mūra sienā triecu
un tālāk iešu svilpodams
tā sevi mierinot
ka diena nāk, un cita nāks ar domu
kā mūsu likstas nomainīt var prieks
bet sirds man krūtīs pukst.Tā tiepša
man strīdas pretī. Ko gan tu vēl ceri
ja gribi sevi pievārdot. Un izlikties
par rītu agru, laiks kad gulēt iet..
jo dienas,stundas nav, kad tu par viņu
domāt nepārstāj..
ja mīlēt vēlējies - tad arī ciet..
15.03.2006
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru