skumjas uz pleca man sēž
stāstot,cik tām grūti
kaut uz brīdi ieklausies
un arī pats to jūti
ielās tumšās klīst gausi soļi
sapītās domās sajūtas riet
šodien nekur nav jāsteidzas,
jo nav jau īsti kurp iet
zem kājām asfalts un peļķes
netīrais bruģis mani tālāk nes
garām ciemiem, prom no mājām
pļavā,dzeltenās pienenēs
iegrimt,izkust un izgaist
vieglā pūkā,ko vēji tver
iekrist zemē,kur ir tik labi
izaugt puķē-jā,tas man der
16.01.2006
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru