...mēs nekur neizzūdam
bet paliekam tepat
pussoļa attālumā
uz mākoņa maliņas
pussoli tuvāk
lai saprastu vēl
cik viņi mums mīļi
pat aizejot..
vēl iebrist gribās
ceriņu smaržā,
ar basām kājām
pa rasu skriet..
pieglauzst mīļoto
čukstēt tai vārdus
par sapni skaistu
un neprātīgu..
..bet stundas steidzas
drīz noskanēs zvans
kad varēšu redzēt
no mākoņu maliņas
04.09.2005
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru