pakāpiens aiz pakāpiena
lai tiktu līmenī tavā
elpotu to pat gaisu
sen izbijušām sajūtām
notrauktu putekļu kārtu
dzirdi, kamene samtaini dūc
uz ādas vēl sajūtu
mitru kodiena plankumu sārtu
tas bija vakar
rītam laiks pienācis nav
šodiena ar atspīdumu blāvu
met ēnas pār putekļainu logu
neskaidrās sajūtas
bet cik spilgti tās jūtu
pa kāpnēm pie Tevis kad dodos
brīdi ķeroties domu cilpās
ka nepaklūpu,ja nesatieku
jo- Tu jau līmenī jaunā
varbūt aiz tās mūra sienas
ko cītīgi mūrē,kad esi viena
zinu- ja pārstāšu meklēt
es noteikti Tevi atradīšu
kādā sirds stūrītī savā
un Tevi tur pasargāšu..
par to esi droša..
otrdiena, 2007. gada 30. oktobris
pakāpiens aiz pakāpiena
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru