kniepadatas acs
uz pasauli atvērtais logs
attālums no-līdz brīvība
kā plecos uzvelts slogs
nav man par ko skumt
jau tagad varu būt brīvs
dārgākais manā sirdī
bez kā es nebūtu es
varbūt arī ne dzīvs..
..cilvēki naivi
pieķeras ar sirdi lietām
kuras tik ļoti maitā laiks
aizmirstot siltu vārdu, glāstu
mīlestību, kura jāsargā
attopas- plaisās iegriezusies dzīve
tukšums visapkārt
un nav māju, kurās gribas atgriezties
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru