katru dienu es zaudēju sapnitie kā lapas no kokiem krītnu jau tie pavisam ir kailibailes par to,kas sagaida rīt
jūtu,kā manī ielaužas tukšumsnav par ko priecāties,ne arī skumtcerību drupačas vējā kaisāspamats zem kājām lēnām brūk23.11.2005
Ierakstīt komentāru
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru