gribu saprast,kāpēc tā
kāpēc tik viegli klusumā
ja apkārt nedzird klaigas un smieklus
un vari ļauties domām
kas netraucē nevienu..
par to kas bijis
un joprojām ir skaists
par šalcošo jūru
un vakaru,kas gaist
par lietus lāsēm
kas logā sit
un vēl par asarām
pār taviem vaigiem kas rit..
man gribas ticēt
tās dienas vēl būs
kad atkal būsim draugi
un draudzība stiprāka kļūs..
30.09.2005
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru