es reizēm bērns

es reizēm bērns..bet reizēm pieaudzis
kas sapņus tīklos smalkos auž..
kad mīla snauž
ne sev pie kājām vēlos redzēt to
kas laimi sola vai spēj dot
un sirdi ielīksmot..
izrauties sen vēlos es no važām
tās manu gribu,manu prātu saista
un naktīs puķu smaržu baudīt liedz
kas reibina kā vīraks salds
tad dvēsele man izmisusi kliedz..
cik ilgi vēl..cik ilgi vēl..?
tu paciest spēsi ,ka par tevi ņirgājas
tas cilvēks,ko tu turēji par svētu
kā elku pielūdzi un mīlēji..
cik ilgi vēl??
un nezinu es atbildes..
ja zinātu..vēl gūtāk tad man klātos
jo jāizzūd
tad būtu manām pēdām,
kas zaļu mīkstu zāli min kā samta paklāju
un mūri jānoārda,ko tik cītīgi ir cēlis prāts
..vai spētu to..un vai izturētu..?
es sagraut to,ko pats ar pacietibu būvējis..