dzirkstošu zvanu skaņas
zvaigznes skaņa,kas krīt
uz brīdi aizveru acis
neelpoju
minu.. šonakt,rīt
ja Tevi nesatieku
plaukstas līnijas liecas
tās noglāstīt
pie Tevis augšup tiecos,
nekas,ka zvaigznes
mirst..jaunas lai dzimst
krāsojot debesis krāsās
varavīksnes asaras spožas
Tavās rokās
ogles izdzisušas
melnas kā debess cauras
bija kvēlas
bail bija apdedzināties
es zinu..Tu atkal nebūtībā nirsti
lai dzimtu no rīta
tikai naktī..kad Tu sauci
nevarēju būt Tev blakus
un nu par nodevēju
sevi es saucu
bez vārdiem,bez elpas
Tu gulēji..rokas splivena stūrī
kā ķēdēs..augums trīcēja
asaras .. tās nodevīgi
spraucās starp skropstām kā plūdi
..es sevi par nodevēju
jo palīdzēt nevaru
tā katru brīdi
kad mazliet mirsti Tu..
otrdiena, 2007. gada 30. oktobris
dzirkstošu zvanu skaņas
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru