piektdiena, 2007. gada 26. oktobris

Domas, kas saplūst vienā.

migla no kalniem veļas
tā mīlīgi apņem mūs
neredzu,kur tavas rokas
tik jūtu..tās blakus man būs

neko neprasu un negaidu
tik sirds mana jūsmo
iekar lūdzu man šūpoles
ceriņu ziedošā zarā..

18.12.2005

Nav komentāru: