bet mežs tas skaists,
rozēm kaisīts
paklājiem mīkstiem
lai neslīd kājas
ik aiz koka brīnumi gaida
atverot sirdi var redzēt
mazās laumas un velniņi smaida
un ja vēl tālāk soli spersi
nedomājot, kas dzīvē vēl..
notrauksi rasu ar roku
tiem ziediem,tuvāk zvaigznēm kas mīt
dzirdēsi burvības skaņu,
spēsi Tu ieraudzīt,
pa ceļu,putekļiem klātu
steidzās Tavs Bruņinieks cēlais
atklāt Tev Noslēpumu
Lai spētu Tu Lidot..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru