atspulgi dedesīs,atspulgi dzejā
tik viens mirklis,drīz tie gaisīs
notvert un saturēt zibsni plaukstā
palaist brīvi lai izgaist vējā
mazo meitēn,ar skumjo smaidu
trīsuļo zvaniņš,pēc tevis saucot
sajust to mirdzumu,kas tev sejā
a-sru pērlītes dzidri laistās..
reiz tevi saucu šūpoties vējā
maldu ceļos, kur ēnas klejo
satikt tai stundā,kad doma grūta
ar siltu elpu atkausēt ledu
sirdspuksta tuvums,ko es jūtu
mūsu starpā,kā čuksti klusi
par savām šaubām lai aizmirt vari
sirdi veldzēt,kā pavasarī
26.11.2006
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru